Posmkāji (Arthropoda)

Posmkāji (Arthropoda) (grieķu: ἀρθρον — locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus. Tas ir sugām visbagātākais un izplatītākais dzīvnieku tips. Šī tipa pārstāvjus raksturojošā pamatīpašība ir tos klājošais ārējais hitīna skelets. Posmkāji ir izplatīti prakti...

Posmkāji (Arthropoda) (grieķu: ἀρθρον — locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus. Tas ir sugām visbagātākais un izplatītākais dzīvnieku tips. Šī tipa pārstāvjus raksturojošā pamatīpašība ir tos klājošais ārējais hitīna skelets. Posmkāji ir izplatīti praktiski pa visu zemeslodi un tiem ir liela bioloģiska un ekoloģiska nozīme. Kukaiņi, līdzās ar zīdītājiem un putniem ir dominējošā sauszemes dzīvnieku grupa. Uz Zemes ir vairāk kā 1 000 000 kukaiņu sugu. Zirnekļveidīgie un daudzkāji, kaut arī nav sasnieguši tādu daudzveidību, tomēr arī ir ļoti izplatīti. Un, beidzot, vēžveidīgie apdzīvo praktiski visus pasaules okeāna platuma grādus un dziļumus. Dažos reģionos vēžveidīgie ir dominējošā planktona sastāvdaļa.

Vairāk

Posmkāji (Arthropoda) Šeit pašlaik nav produktu šajā kategorijā.

Apakškategorijas

  • Skorpioni (Scorpiones)

    Skorpioni (Scorpiones) ir zirnekļveidīgo kārta. Tie ir plēsīgi 1—16 cm gari nakts dzīvnieki un kserofīli, kas galvenokārt dzīvo sausās vietās.

  • Zirnekļi (Araneae)

    Zirnekļi (Araneae) ir zirnekļveidīgo helicerātu kārta. Tie 1 mm līdz 6 cm gari un pat garāki dzīvnieki. Nesegmentētās galvkrūtis vienmēr skaidri no­dalītas ar pāržmaugu no nesegmentētā vēdera. Abus nodalīju­mus saista kātiņš. Katrai helicerai ir nadziņš, kurā ir indes dziedzera atvere. Ar indes dzie­dzeru sekrētu nogalina laupī­jumu. Elpošanas orgāni ir plau­šas vai plaušas un trahejas. 

  • Zarkukaiņi (Phasmatodea)

    Привиде́ньевые, или па́лочники, или листови́дки (лат. Phasmatodea) — отряд насекомых, насчитывающих более 3000 видов). Название происходит от др.-греч. φάσμα — «привидение», «призрак», «фантом». Среда обитания более 2500 видов — тропики, хотя отдельные виды встречаются в США, России, Австралии.

  • Dievlūdzēji (Mantodea)

    Šie kukaiņi savu nosaukumu ieguvuši, pateicoties to tipiskajai "dieva lūdzēja" pozai. To tuvākie radinieki ir prusaku kārtas (Blattodea) kukaiņi - prusaki un termīti. Dievlūdzējus reizēm mēdz sajaukt ar nūjinieku kārtas (Phasmatodea) kukaiņiem un citiem slaidiem kukaiņiem ar garām kājām, piemēram, sienāžiem un siseņiem.

  • Simtkāji (Myriapoda)

    Daudzkāji (latīņu: Myriapoda) ir posmkāju tipa apakštips. Visi daudzkāji ir tārpveidīgi sauszemes dzīvnieki. Pāra skaita priekšmutes piedēkļi ir daudzveidīgas formas taustekļi (antennae) — tie parasti ir vienzaraini, pavedienveida vai vālesveida. Žokļu ir trīs vai reizēm divi pāri; pēdējā gadījumā viens žokļu pāris izzudis. Nav skaidri izteikta iedalījuma krūtīs un vēderā. 

  • Zvīņspārņi (Lepidoptera)

    Zvīņspārņi (Lepidoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir apvienotas kodes, mūķenes, tauriņi, naktstauriņi un citas sugas. Šo kārtu dažreiz dēvē arī par tauriņu kārtu. Tauriņi ir vieni no krāšņākajiem un pievilcīgākajiem kukaiņiem. 

  • Prusaki (Blattodea)

    Prusaki (Blattaria jeb Blattodea) ir kukaiņu klases (Insecta) viena no jaunspārņu (Neoptera) kārtām. Pasaulē ir apmēram 4000 dažādu prusaku sugu, no tām lielākā daļa dzīvo tropos, apmēram 30 sugas dzīvo cilvēku tuvumā, un 4 no tām tiek uzskatītas par kaitēkļiem. Zinātniskais vārds Blattaria ir cēlies no latīņu vārda Blatta, kas nozīmē "kukainis". Krievu valodas ietekmē to dažkārt sauc par tarakānu. Vislabāk zināmās prusaku sugas ir Amerikas prusaks (Periplaneta americana), kas var sasniegt 30 mm garumu, virtuves prusaks (Blattella germanica), kas sasniedz 15 mm garumu, Āzijas prusaks (Blattella asahinai), kas arī sasniedz 15 mm garumu, un melnais prusaks (Blatta orientalis), kas sasniedz 25 mm garumu. Tropos dzīvojošie prusaki bieži ir lielāki par citiem prusakiem, bet aizvēsturiskie prusaki Archimylacris un Apthoroblattina bija daudzu reižu lielāki par mūsdienu prusakiem.

  • Vaboles (Coleoptera)

    Vaboles jeb cietspārņi (Coleoptera) ir kukaiņu kārta, kurā ir visvairāk konstatēto sugu. Galvenā rakstura īpašība ir priekšējo spārnu pārveidošanās cietos, stingri sklerotizētos, vai ādainos segspārnos, kuriem nav dzīslojuma. Pakaļējie spārni ir saglabājušies — ar to palīdzību vaboles lido un mierīgā stāvoklī tie tiek salocīti zem segspārniem. Formas un izmēri ir ļoti dažādi; vaboles garumā var sasniegt no 0,3 līdz 171 mm.

  • Citu posmkāju

    Posmkāji (Arthropoda) (grieķu: ἀρθρον — locītava un πούς/ποδός — kāja) — pirmmutnieku dzīvnieku tips, kas iekļauj sevī kukaiņus, vēžveidīgos, zirnekļveidīgos un daudzkājus. Tas ir sugām visbagātākais un izplatītākais dzīvnieku tips. Šī tipa pārstāvjus raksturojošā pamatīpašība ir tos klājošais ārējais hitīna skelets. Posmkāji ir izplatīti praktiski pa visu zemeslodi un tiem ir liela bioloģiska un ekoloģiska nozīme. Kukaiņi, līdzās ar zīdītājiem un putniem ir dominējošā sauszemes dzīvnieku grupa. Uz Zemes ir vairāk kā 1 000 000 kukaiņu sugu. Zirnekļveidīgie un daudzkāji, kaut arī nav sasnieguši tādu daudzveidību, tomēr arī ir ļoti izplatīti. Un, beidzot, vēžveidīgie apdzīvo praktiski visus pasaules okeāna platuma grādus un dziļumus. Dažos reģionos vēžveidīgie ir dominējošā planktona sastāvdaļa.